Pārājika
Most of the current translations are AI-generated and have not been fully proofread. In the AI translation process, most suttas, most commentaries and some sub-commentaries have referred to the Myanmar Nissaya (word-by-word interpretation) and Myanmar translations. The translations as a whole are close to human translation quality and have considerable reference value; there is still room for improvement in accuracy and terminology consistency, and we will continue to improve and update periodically. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Vinayapiṭake
Pārājikapāḷi
Verañjakaṇḍaṃ
1. Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi . Assosi kho verañjo brāhmaṇo – “ samaṇo khalu , bho , gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi . Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā [bhagavāti (syā.), dī. ni. 1.157, abbhuggatākārena pana sameti] . So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti . So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ ; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti ; sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī ’” ti .
2. [ito paraṃ yāva pārā. 15-16 padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti pāṭho a. ni. 8.11] Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi . Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “ sutaṃ metaṃ , bho gotama – ‘ na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī ’ ti . Tayidaṃ , bho gotama , tatheva ? Na hi bhavaṃ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti ? Tayidaṃ , bho gotama , na sampannamevā ” ti .
“ Nāhaṃ taṃ , brāhmaṇa , passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ . Yañhi , brāhmaṇa , tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya , muddhāpi tassa vipateyyā ” ti .
3. “ Arasarūpo bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ arasarūpo samaṇo gotamo ’ ti . Ye te , brāhmaṇa , rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā [anabhāvakatā (sī.) anabhāvaṃgatā (syā.)] āyatiṃ anuppādadhammā . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ arasarūpo samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
4. “ Nibbhogo bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ nibbhogo samaṇo gotamo ’ ti . Ye te , brāhmaṇa , rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ nibbhogo samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
5. “ Akiriyavādo bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ akiriyavādo samaṇo gotamo ’ ti . Ahañhi , brāhmaṇa , akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa . Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ akiriyavādo samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
6. “ Ucchedavādo bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ ucchedavādo samaṇo gotamo ’ ti . Ahañhi , brāhmaṇa , ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa . Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ ucchedavādo samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
7. “ Jegucchī bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ jegucchī samaṇo gotamo ’ ti . Ahañhi , brāhmaṇa , jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena . Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ jegucchī samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
8. “ Venayiko bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ venayiko samaṇo gotamo ’ ti . Ahañhi , brāhmaṇa , vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa . Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ venayiko samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
9. “ Tapassī bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ tapassī samaṇo gotamo ’ ti . Tapanīyāhaṃ , brāhmaṇa , pāpake akusale dhamme vadāmi , kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ . Yassa kho , brāhmaṇa , tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā tamahaṃ tapassīti vadāmi . Tathāgatassa kho , brāhmaṇa , tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ tapassī samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī ” ti .
10. “ Apagabbho bhavaṃ gotamo ” ti ? “ Atthi khvesa , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ apagabbho samaṇo gotamo ’ ti . Yassa kho , brāhmaṇa , āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā tamahaṃ apagabbhoti vadāmi . Tathāgatassa kho , brāhmaṇa , āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā . Ayaṃ kho , brāhmaṇa , pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ apagabbho samaṇo gotamo ’ ti , no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi ”.
11. “ Seyyathāpi , brāhmaṇa , kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā . Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni . Yo nu kho tesaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ paṭhamataraṃ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya , kinti svāssa vacanīyo – “ jeṭṭho vā kaniṭṭho vā ” ti ? “ Jeṭṭhotissa , bho gotama , vacanīyo . So hi nesaṃ jeṭṭho hotī ” ti . “ Evameva kho ahaṃ , brāhmaṇa , avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṃ padāletvā ekova loke anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho . Svāhaṃ , brāhmaṇa , jeṭṭho seṭṭho lokassa ”.
“ Āraddhaṃ kho pana me , brāhmaṇa , vīriyaṃ [viriyaṃ (sī. syā.)] ahosi asallīnaṃ , upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā [appamuṭṭhā (sī. syā.)] , passaddho kāyo asāraddho , samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ . So kho ahaṃ , brāhmaṇa , vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno , sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ , yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘ upekkhako satimā sukhavihārī ’ ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ . Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ .
12. “ So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi , seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi , jātisahassampi jātisatasahassampi , anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘ amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto ; so tato cuto amutra udapādiṃ ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto ; so tato cuto idhūpapannoti . Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā , avijjā vihatā , vijjā uppannā , tamo vihato , āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā .
13. “ So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena [atikkantamānussakena (ka.)] satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe . Sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi – ‘ ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā ; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā . Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā ; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ’ ti . Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe . Sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā , avijjā vihatā , vijjā uppannā , tamo vihato , āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , dutiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā .
14. “ So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . So ‘ idaṃ dukkha ’ nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ dukkhasamudayo ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ dukkhanirodho ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ; ‘ ime āsavā ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ āsavasamudayo ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ āsavanirodho ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ , ‘ ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā ’ ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ . Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha . Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi . ‘ Khīṇā jāti , vusitaṃ brahmacariyaṃ , kataṃ karaṇīyaṃ , nāparaṃ itthattāyā ’ ti abbhaññāsiṃ . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā , avijjā vihatā , vijjā uppannā , tamo vihato , āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . Ayaṃ kho me , brāhmaṇa , tatiyābhinibbhidā ahosi – kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā ” ti .
15. Evaṃ vutte , verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “ jeṭṭho bhavaṃ gotamo , seṭṭho bhavaṃ gotamo ! Abhikkantaṃ , bho gotama , abhikkantaṃ , bho gotama !! Seyyathāpi , bho gotama , nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya , paṭicchannaṃ vā vivareyya , mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya , andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti , evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito . Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca . Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ . Adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo verañjāyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā ” ti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena . Atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi .
16. Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ . Tena kho pana samayena uttarāpathakā [uttarāhakā (sī.)] assavāṇijā [assavaṇijā (ka.)] pañcamattehi assasatehi verañjaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti . Tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ [patthapatthamūlakaṃ (ka.)] paññattaṃ hoti . Bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ āharitvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti . Āyasmā panānando patthapulakaṃ silāyaṃ pisitvā bhagavato upanāmeti . Taṃ bhagavā paribhuñjati .
Assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṃ . Jānantāpi tathāgatā pucchanti , jānantāpi na pucchanti ; kālaṃ viditvā pucchanti , kālaṃ viditvā na pucchanti ; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti , no anatthasaṃhitaṃ . Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ . Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma , sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti [paññāpessāmāti (sī. syā.)] . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – “ kiṃ nu kho so , ānanda , udukkhalasaddo ” ti ? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi . “ Sādhu sādhu , ānanda ! Tumhehi , ānanda sappurisehi vijitaṃ . Pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatī ” ti .
17. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno [mahāmoggalāno (ka.)] yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca – “ etarahi , bhante , verañjā dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā . Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ . Imissā , bhante , mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ – seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ evamassādaṃ . Sādhāhaṃ , bhante , pathaviṃ parivatteyyaṃ . Bhikkhū pappaṭakojaṃ paribhuñjissantī ” ti . “ Ye pana te , moggallāna , pathavinissitā pāṇā te kathaṃ karissasī ” ti ? “ Ekāhaṃ , bhante , pāṇiṃ abhinimminissāmi – seyyathāpi mahāpathavī . Ye pathavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi . Ekena hatthena pathaviṃ parivattessāmī ” ti . “ Alaṃ , moggallāna , mā te rucci pathaviṃ parivattetuṃ . Vipallāsampi sattā paṭilabheyyu ” nti . “ Sādhu , bhante , sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṃ piṇḍāya gaccheyyā ” ti . “ Alaṃ , moggallāna , mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṃ piṇḍāya gamana ” nti .
18. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “ katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi ; katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti ? Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ [sāyaṇhasamayaṃ (sī.)] paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – “ idha mayhaṃ , bhante , rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘ katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi , katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ’ ti . ‘ Katamesānaṃ nu kho , bhante , buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi , katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ’” ti ?
“ Bhagavato ca , sāriputta , vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi . Bhagavato ca , sāriputta , kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti .
19. “ Ko nu kho , bhante , hetu ko paccayo , yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti ? “ Bhagavā ca , sāriputta , vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ . Appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ . Apaññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ . Anuddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ . Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ . Seyyathāpi , sāriputta , nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahitāni tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṃseti . Taṃ kissa hetu ? Yathā taṃ suttena asaṅgahitattā . Evameva kho , sāriputta , tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ .
“ Akilāsuno ca te bhagavanto ahesuṃ sāvake cetasā ceto paricca ovadituṃ . Bhūtapubbaṃ , sāriputta , vessabhū bhagavā arahaṃ sammāsambuddho aññatarasmiṃ bhiṃsanake [bhīsanake (ka.)] vanasaṇḍe sahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati – ‘ evaṃ vitakketha , mā evaṃ vitakkayittha ; evaṃ manasikarotha , mā evaṃ manasākattha [manasākarittha (ka.)] ; idaṃ pajahatha , idaṃ upasampajja viharathā ’ ti . Atha kho , sāriputta , tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānānaṃ evaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu . Tatra sudaṃ , sāriputta , bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti – yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati , yebhuyyena lomāni haṃsanti . Ayaṃ kho , sāriputta , hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti .
20. “ Ko pana , bhante , hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti ? “ Bhagavā ca , sāriputta , kakusandho bhagavā ca koṇāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ . Bahuñca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ , paññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ , uddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ . Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ . Seyyathāpi , sāriputta , nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahitāni tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṃseti . Taṃ kissa hetu ? Yathā taṃ suttena susaṅgahitattā . Evameva kho , sāriputta , tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ . Ayaṃ kho , sāriputta , hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī ” ti .
21. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – “ etassa , bhagavā , kālo ! Etassa , sugata , kālo ! Yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya [paññāpeyya (sī. syā.)] , uddiseyya pātimokkhaṃ , yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika ” nti . “ Āgamehi tvaṃ , sāriputta ! Āgamehi tvaṃ , sāriputta ! Tathāgatova tattha kālaṃ jānissati . Na tāva , sāriputta , satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati [na uddisati (sī.)] pātimokkhaṃ yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti . Yato ca kho , sāriputta , idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddissati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya . Na tāva , sāriputta , idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti . Yato ca kho , sāriputta , saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , atha , satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya . Na tāva , sāriputta , idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , yāva na saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti . Yato ca kho , sāriputta , saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti , atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya . Na tāva , sāriputta , idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , yāva na saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti . Yato ca kho , sāriputta , saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti , atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya . Na tāva , sāriputta , idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti . Yato ca kho , sāriputta , saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti , atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti , atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya . Nirabbudo hi , sāriputta , bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito . Imesañhi , sāriputta , pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo ” ti .
22. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – “ āciṇṇaṃ kho panetaṃ , ānanda , tathāgatānaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti , na te anapaloketvā janapadacārikaṃ pakkamanti . Āyāmānanda , verañjaṃ brāhmaṇaṃ apalokessāmā ” ti . “ Evaṃ bhante ” ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi . Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho verañjaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca – “ nimantitamha tayā , brāhmaṇa , vassaṃvuṭṭhā [vassaṃvutthā (sī. syā. ka.)] , apalokema taṃ , icchāma mayaṃ janapadacārikaṃ pakkamitu ” nti . “ Saccaṃ , bho gotama , nimantitattha mayā vassaṃvuṭṭhā ; api ca , yo deyyadhammo so na dinno . Tañca kho no asantaṃ , nopi adātukamyatā , taṃ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā . Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā ” ti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena . Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi . Atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – “ kālo , bho gotama , niṭṭhitaṃ bhatta ” nti .
23. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . Atha kho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ [oṇītapattapāṇiṃ (ka.)] ticīvarena acchādesi , ekamekañca bhikkhuṃ ekamekena dussayugena acchādesi . Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi . Atha kho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā anupagamma soreyyaṃ saṅkassaṃ kaṇṇakujjaṃ yena payāgapatiṭṭhānaṃ tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari . Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi . Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari . Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti .
Verañjabhāṇavāro niṭṭhito .
1. Pārājikakaṇḍaṃ
1. Paṭhamapārājikaṃ
Sudinnabhāṇavāro
24. Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma atthi [kalandagāmo nāma hoti (sī.), kalandagāmo hoti (syā.)] . Tattha sudinno nāma kalandaputto seṭṭhiputto hoti . Atha kho sudinno kalandaputto sambahulehi [sampahūlehi (sī.)] sahāyakehi saddhiṃ vesāliṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena . Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti . Addasa kho sudinno kalandaputto bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ . Disvānassa etadahosi – “ yaṃnūnāhampi dhammaṃ suṇeyya ” nti . Atha kho sudinno kalandaputto yena sā parisā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnassa kho sudinnassa kalandaputtassa etadahosi – “ yathā yathā kho ahaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ ; yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya ” nti . Atha kho sā parisā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi .
25. Atha kho sudinno kalandaputto aciravuṭṭhitāya parisāya yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṃ etadavoca – “ yathā yathāhaṃ , bhante , bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ ; icchāmahaṃ , bhante , kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ . Pabbājetu maṃ bhagavā ” ti . “ Anuññātosi pana tvaṃ , suddinna , mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti ? “ Na kho ahaṃ , bhante , anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . “ Na kho , sudinna , tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ pabbājentī ” ti . “ Sohaṃ , bhante , tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti .
26. Atha kho sudinno kalandaputto vesāliyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena kalandagāmo yena mātāpitaro tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca – “ ammatātā , yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ ; icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ . Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Evaṃ vutte sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , tāta sudinna , amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , tāta sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma , kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Dutiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca – “ ammatātā , yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ ; icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ . Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , tāta sudinna , amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , tāta sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma , kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti ! Tatiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca – “ ammatātā , yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ ; icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ . Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , tāta sudinna , amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , tāta sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma , kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti !
27. Atha kho sudinno kalandaputto – “ na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti , tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji – idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti . Atha kho sudinno kalandaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji , dvepi bhattāni na bhuñji , tīṇipi bhattāni na bhuñji , cattāripi bhattāni na bhuñji , pañcapi bhattāni na bhuñji , chapi bhattāni na bhuñji , sattapi bhattāni na bhuñji .
28. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , tāta sudinna , amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , tāta sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma , kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ? Uṭṭhehi , tāta sudinna , bhuñja ca piva ca paricārehi ca , bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu . Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Evaṃ vutte sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi . Dutiyampi kho … pe … tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , tāta sudinna , amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , tāta sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma , kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ! Uṭṭhehi , tāta sudinna , bhuñja ca piva ca paricārehi ca , bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu . Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi .
Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , samma sudinna , mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato . Na tvaṃ , samma sudinna , kiñci dukkhassa jānāsi . Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti , kiṃ pana taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajāya ! Uṭṭhehi , samma sudinna , bhuñja ca piva ca paricārehi ca , bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu , na taṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Evaṃ vutte , sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi . Dutiyampi kho … pe … tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ tvaṃ khosi , samma sudinna … pe … tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi .
29. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro etadavocuṃ – “ ammatātā , eso sudinno anantarahitāya bhūmiyā nipanno – ‘ idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā ’ ti . Sace tumhe sudinnaṃ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya , tattheva maraṇaṃ āgamissati . Sace pana tumhe sudinnaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya , pabbajitampi naṃ dakkhissatha . Sace sudinno nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya , kā tassa aññā gati bhavissati , idheva paccāgamissati . Anujānātha sudinnaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . “ Anujānāma , tātā , sudinnaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti . Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ – “ uṭṭhehi , samma sudinna , anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti .
30. Atha kho sudinno kalandaputto – “ anuññātomhi kira mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā ” ti , haṭṭho udaggo pāṇinā gattāni paripuñchanto vuṭṭhāsi . Atha kho sudinno kalandaputto katipāhaṃ balaṃ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisanno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṃ etadavoca – “ anuññāto [anuññātomhi (sī. syā.)] ahaṃ , bhante , mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya . Pabbājetu maṃ bhagavā ” ti . Alattha kho sudinno kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṃ , alattha upasampadaṃ . Acirūpasampanno ca panāyasmā sudinno evarūpe dhutaguṇe samādāya vattati , āraññiko hoti piṇḍapātiko paṃsukūliko sapadānacāriko , aññataraṃ vajjigāmaṃ upanissāya viharati .
Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā , na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ . Atha kho āyasmato sudinnassa etadahosi – “ etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā , na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ . Bahū kho pana me vesāliyaṃ ñātī aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā . Yaṃnūnāhaṃ ñātī upanissāya vihareyyaṃ ! Ñātī maṃ [ñātakāpi maṃ (syā.)] nissāya dānāni dassanti puññāni karissanti , bhikkhū ca lābhaṃ lacchanti , ahañca piṇḍakena na kilamissāmī ” ti . Atha kho āyasmā sudinno senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tena pakkāmi . Anupubbena yena vesālī tadavasari . Tatra sudaṃ āyasmā sudinno vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . Assosuṃ kho āyasmato sudinnassa ñātakā – “ sudinno kira kalandaputto vesāliṃ anuppatto ” ti . Te āyasmato sudinnassa saṭṭhimatte thālipāke bhattābhihāraṃ abhihariṃsu . Atha kho āyasmā sudinno te saṭṭhimatte thālipāke bhikkhūnaṃ vissajjetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kalandagāmaṃ piṇḍāya pāvisi . Kalandagāme sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami .
31. Tena kho pana samayena āyasmato sudinnassa ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā [chaṭṭetukāmā (ka.)] hoti . Atha kho āyasmā sudinno taṃ ñātidāsiṃ etadavoca – “ sace taṃ , bhagini , chaḍḍanīyadhammaṃ , idha me patte ākirā ” ti . Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato sudinnassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṃ aggahesi . Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī yenāyasmato sudinnassa mātā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā āyasmato sudinnassa mātaraṃ etadavoca – “ yaggheyye , jāneyyāsi , ayyaputto sudinno anuppatto ” ti . “ Sace , je , tvaṃ saccaṃ bhaṇasi , adāsiṃ taṃ karomī ” ti .
32. Tena kho pana samayena āyasmā sudinno taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ [kuḍḍamūlaṃ (sī. syā.)] nissāya paribhuñjati . Pitāpi kho āyasmato sudinnassa kammantā āgacchanto addasa āyasmantaṃ sudinnaṃ taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ nissāya paribhuñjantaṃ . Disvāna yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca – “ atthi nāma , tāta sudinna , ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi ! Nanu nāma , tāta sudinna , sakaṃ gehaṃ gantabba ” nti ? “ Agamimha [agamamhā (ka.)] kho te gahapati , gehaṃ . Tatoyaṃ ābhidosiko kummāso ” ti . Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa bāhāyaṃ gahetvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca – “ ehi , tāta sudinna , gharaṃ gamissāmā ” ti . Atha kho āyasmā sudinno yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca – “ bhuñja , tāta sudinnā ” ti . “ Alaṃ , gahapati , kataṃ me ajja bhattakicca ” nti . “ Adhivāsehi , tāta sudinna , svātanāya bhatta ” nti . Adhivāsesi kho āyasmā sudinno tuṇhībhāvena . Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi .
33. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā tassā rattiyā accayena haritena gomayena pathaviṃ opuñjāpetvā [opucchāpetvā (sī. syā.)] dve puñje kārāpesi – ekaṃ hiraññassa , ekaṃ suvaṇṇassa . Tāva mahantā puñjā ahesuṃ , orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati ; pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṃ purisaṃ na passati . Te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṃ paññāpetvā tirokaraṇīyaṃ parikkhipitvā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ āmantesi – “ tena hi , vadhu , yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa me sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarā ” ti . “ Evaṃ , ayye ” ti , kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi .
34. Atha kho āyasmā sudinno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . Atha kho āyasmato sudinnassa pitā yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā te puñje vivarāpetvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca – “ idaṃ te , tāta sudinna , mātu mattikaṃ itthikāya itthidhanaṃ , aññaṃ pettikaṃ aññaṃ pitāmahaṃ . Labbhā , tāta sudinna , hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ . Ehi tvaṃ , tāta sudinna , hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī ” ti . “ Tāta , na ussahāmi na visahāmi , abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmī ” ti . Dutiyampi kho … pe … tatiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca – “ idaṃ te , tāta sudinna , mātu mattikaṃ , itthikāya itthidhanaṃ , aññaṃ pettikaṃ , aññaṃ pitāmahaṃ . Labbhā , tāta sudinna , hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ . Ehi tvaṃ , tāta sudinna , hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī ” ti . “ Vadeyyāma kho taṃ , gahapati , sace tvaṃ nātikaḍḍheyyāsī ” ti . “ Vadehi , tāta sudinnā ” ti . Tena hi tvaṃ , gahapati , mahante mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya sote opātehi [osādehi (sī. syā.)] . Taṃ kissa hetu ? Yañhi te , gahapati , bhavissati tatonidānaṃ bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā ārakkho vā so te na bhavissatī ” ti . Evaṃ vutte , āyasmato sudinnassa pitā anattamano ahosi – “ kathañhi nāma putto sudinno evaṃ vakkhatī ” ti !
Next page